Sand Acacia

Smilšu akācija (ammodendrs bifoliums) ir krūms vai neliels koks no pākšaugu dzimtas, kas pielāgojies mainīgo smilšu un sauso stepju apstākļiem. Tās pelēkzaļie zari un mežģīnēm līdzīgā lapotne bieži piesaista pētnieku un eksotiskās floras cienītāju uzmanību. Lai gan to parasti dēvē par "akāciju", augs pieder pie citas ģints un tam ir savas īpatnības, kas atšķiras no īstajām akācijām. Pienācīgi kopjot un atbilstošos apstākļos, šis augs var zelt gan botāniskajos dārzos, gan privātkolekcijās.

Nosaukuma etimoloģija

Ģints nosaukums ammodendron cēlies no diviem grieķu vārdiem: ammos (“smiltis”) un dendron (“koks”), kas uzsver sugas afinitāti pret smilšainām augsnēm. Sugas epitets bifolium (divlapu) attiecas uz lapu īpašo formu, kas ir sadalītas divās daļās jeb pāros, piešķirot augam raksturīgo izskatu. Tādējādi nosaukums atspoguļo gan auga ekoloģisko specializāciju, gan tā ārējās iezīmes.

Dzīvības forma

Smilšu akācija parasti aug kā zems vai vidēja lieluma krūms. Dabiskos apstākļos tā var sasniegt 1–2 metru augstumu, bet labvēlīgā klimatā ar pietiekami daudz vietas sakņu sistēmai tā var izaugt līdz 3 metriem. Auga galvenā struktūra ir sazarots stublājs ar daudziem sānu dzinumiem, kas tam piešķir puslodes vai nedaudz izplestu vainagu.

Daudzi divlapu ammodendra eksemplāri attīstās apstākļos, kur ir liela konkurence par ūdeni un barības vielām, un augsnē ir maz organisko vielu. Pateicoties dziļajai sakņu sistēmai un unikālajām fizioloģiskajām īpašībām, augs spēj noturēties mainīgajās smiltīs un izturēt sausuma periodus, kas veicina tā specifisko biomorfoloģiju.

Ģimene

Smilšu akācija pieder pākšaugu dzimtai (fabaceae), kurā ietilpst plaša zālaugu, krūmu un koku grupa. Visiem šīs dzimtas pārstāvjiem ir raksturīga ziedu struktūra (tauriņa tipa) un tie veido pākstis. Ir labi pazīstamas daudzas kultivētas un dekoratīvas pākšaugu sugas, tostarp lucerna, zirņi, pupas, kā arī dekoratīvās "akācijas" un robīnijas.

Fabaceae dzimta ir ievērojama ar daudzu tās pārstāvju spēju veidot simbiozi ar slāpekli fiksējošām baktērijām savās saknēs, kas ļauj tiem absorbēt atmosfēras slāpekli. Šī īpašība izskaidro, kāpēc pākšaugi bieži aug nabadzīgās augsnēs un veicina to uzlabošanu. Arī divlapu sēnes (Ammodendron bifolium) kā daļa no šīs dzimtas spēj uzlabot smilšainu substrātu struktūru un auglību.

Botāniskās īpašības

Divlapu ammodendrs (Ammodendron bifolium) veido spēcīgu sakni, kas var iekļūt dziļi smilšainās augsnēs, nodrošinot augam piekļuvi mitrumam. Stublāji un dzinumi bieži ir klāti ar pelēcīgu pūku, kas tos pasargā no pārkaršanas un mitruma zuduma. Šīs sugas lapas ir divvirzienu, kas nozīmē, ka tās ir sadalītas divās daļās jeb pāros, kas augam piešķir pākšaugiem raksturīgu izskatu.

Ziedi veidojas racemozes ziedkopās, kuru krāsa variē no ceriņkrāsas un gaiši rozā līdz gandrīz baltai atkarībā no auga vecuma un specifiskā ekotipiska. Augļi ir pākstis, kas satur apaļas sēklas. Ziedēšana parasti notiek pavasarī vai vasaras sākumā, piesaistot apputeksnētājus kukaiņus.

Ķīmiskais sastāvs

Detalizēti pētījumi par divlapu ammodendra ķīmisko sastāvu zinātniskajā literatūrā ir reti sastopami, taču tiek pieņemts, ka augs satur pākšaugiem raksturīgus savienojumus, piemēram, flavonoīdus, tanīnus un dažus alkaloīdus. Lapas var saturēt olbaltumvielas un mikroelementus, kas raksturīgi augiem, kas aug nabadzīgos smilšainos augsnēs. Saknēs var būt arī zināma slāpekļa fiksācijas aktivitāte, ja rizosfērā ir klāt specifiskas baktērijas.

Izcelsme

Dabiskais ammodendra divlapju izplatības areāls aptver Centrālāzijas un Vidusāzijas sausās stepes un pustuksneša apgabalus, kur dominē smilšaini un mālaini substrāti. Savvaļā augs sastopams smilšu kāpās, nogāzēs un ieplakās, kur ir maz nokrišņu un ievērojamas temperatūras svārstības.

Šie ekstremālie apstākļi ir noveduši pie vairāku adaptīvu īpašību attīstības smilšu akācijā, tostarp dziļas sakņu sistēmas, stublāju pūkainības un atšķirīgas lapu struktūras. Pateicoties šīm īpašībām, augs spēj pārdzīvot sausuma periodus un pēkšņas temperatūras izmaiņas.

Audzēšanas vieglums

Smilšu akācijas audzēšana kultivētā vidē var radīt zināmas grūtības, jo tā prasa īpašu augsni un dod priekšroku sausiem apstākļiem. Tomēr ar atbilstošu substrātu un laistīšanas sistēmu augs var augt stabili, īpaši, ja tam tiek nodrošināta daudz vieglas un labi drenētas augsnes.

Galvenās grūtības slēpjas faktā, ka divlapu ammodendrs nepanes pārmērīgu mitrumu un slikti aug smagos substrātos. Stādot piemērotā vietā dārzā vai audzējot traukā (ja mērķis ir audzēt šo sugu telpās vai siltumnīcā), augs var izrādīties nepretenciozs un pat sausumizturīgs pākšaugu dzimtas pārstāvis.

Sugas un šķirnes

Ammodendru ģintī ietilpst vairākas sugas, un vispazīstamākā ir divlapu ammodendra (ammodendron bifolium). Citas sugas dekoratīvajā dārzkopībā sastopamas reti. Smilšu akācijas kultivēto šķirņu ir maz, jo selekcionāri tai ir pievērsuši relatīvi maz uzmanības. Parasti kultivēšanā tiek izmantotas dabiskās formas, kas pārstāv sugas savvaļas populācijas.

Izmērs

Dabiskajā vidē smilšu akācija parasti nepārsniedz 1–2 metru augstumu. Labvēlīgākā klimatā un cilvēka kultivētā veidā tā var sasniegt pat 3 metru augstumu, saglabājot kompaktu krūma formu ar izturīgu, lai arī ne pārāk resnu, stumbru.

Vainaga platums ir tieši saistīts ar zarošanos un augšanas apstākļiem, parasti nepārsniedzot vairākus metrus. Pateicoties relatīvi mazajam izmēram, šī suga ir piemērota audzēšanai mazos zemes gabalos, kalnu dārzos vai konteineros, ja vien tiek nodrošināta atbilstoša augsne un pietiekams apgaismojums.

Augšanas intensitāte

Dabiskajās dzīvotnēs smilšu akācija aug relatīvi lēni skarbo apstākļu — mitruma un barības vielu trūkuma — dēļ. Kultivējot, ar mēslošanu un mērenu laistīšanu, tās augšanas temps var būt nedaudz lielāks, taču augs joprojām nesasniedz mitrumu mīlošākiem pākšaugiem raksturīgo augšanas ātrumu.

Galvenā augšana notiek pavasarī, kad augsnē pēc ziemas vēl ir pietiekamas mitruma rezerves. Vasarā, ilgstoša sausuma laikā, dzinumu augšana var palēnināties, bet tā atsāksies, kad atgriezīsies labvēlīgi apstākļi.

Dzīves ilgums

Literatūrā ir maz precīzu datu par divlapu ammodendra maksimālo vecumu, taču tiek pieņemts, ka dabiskos apstākļos krūms var nodzīvot 20–30 gadus. Visaktīvākais veģetācijas un ziedēšanas periods ilgst pirmos 10–15 gadus, pēc tam augšanas intensitāte var samazināties, un augam var rasties ar vecumu saistītas izmaiņas (dzinumu žūšana, mazāk koši ziedi).

Audzējot labvēlīgos apstākļos, piemēram, dārzā vai siltumnīcā, dzīves ilgumu var nedaudz pagarināt, īpaši ar regulāru kopšanu, atjaunojošu apgriešanu un uzmanību sakņu veselībai. Tomēr ierobežotie ģenētiskie resursi arī ierobežo auga ilgmūžību.

Temperatūra

Smilšu akācija ir pielāgojusies ievērojamām temperatūras svārstībām, kas raksturīgas stepju un tuksnešu reģioniem. Optimālais temperatūras diapazons tās augšanai veģetācijas periodā ir no 20 līdz 30 °C. Tomēr augs var izturēt gan augstāku, gan zemāku temperatūru (pieaugušiem eksemplāriem līdz -15–20 °C).

Audzējot telpās, ieteicams uzturēt mēreni siltu mikroklimatu. Ziemā temperatūru var pazemināt līdz 10–15 °C, kas palīdzēs augam "atpūsties" un pāriet miera periodā, pēc kura pavasarī tas varēs atsākt aktīvāku augšanu.

Mitrums

Divlapu ammodendram (Ammodendron bifolium) nav nepieciešams augsts mitrums, un tas ir pielāgojies sausiem apstākļiem. Audzējot telpās vai siltumnīcās, lapas nav jāapsmidzina. Ir svarīgi izvairīties no pārāk mitra gaisa, jo tas var veicināt sēnīšu infekcijas.

Īslaicīgs mitrums krūmam būtisku kaitējumu nerada. Galvenais ir izvairīties no pārāk blīvas, pastāvīgi mitras augsnes, jo tas ir viens no galvenajiem sakņu puves un augu nāves cēloņiem.

Apgaismojums un telpu izvietojums

Smilšu akācijai nepieciešams maksimāli spilgts apgaismojums. Ārā izvēlieties vietu, kur augs ievērojamu dienas daļu saņem tiešus saules starus. Audzējot telpās, novietojiet podu pie uz dienvidiem vai dienvidrietumiem vērsta loga, nodrošinot augam ilgu dienasgaismas periodu.

Gaismas trūkums noved pie izstieptiem dzinumiem, dekoratīvā pievilcības zuduma un skopas ziedēšanas. Ja dabiskā apgaismojuma nepietiek, trūkstošā saules spektra kompensēšanai jāizmanto papildu apgaismojums, piemēram, audzēšanas lampas.

Augsne un substrāts

Bifolium ammodendram nepieciešama viegla, labi drenēta augsne, tuvu smilšainam tipam. Optimālais substrāta sastāvs var būt šāds:

• Rupjas smiltis (upes smiltis): 2 daļas
• Velēna augsne: 1 daļa
• Kūdra: 1 daļa
• Perlīts (vai vermikulīts): 1 daļa

Augsnes skābums (pH) jāuztur aptuveni 5,5–6,5 līmenī. Drenāža ir būtiska: poda apakšā jāievieto 2–3 cm keramzīta vai grants, lai novērstu ūdens stagnāciju un sakņu puvi.

Laistīšana

Siltajā sezonā smilšu akācija jālaista mēreni, ņemot vērā augsnes virskārtas izžūšanu. Augs labāk panes īslaicīgu sausumu nekā pārlaistīšanu. Ieteicams laistīt ar siltu, nostādinātu ūdeni, lai izvairītos no stresa temperatūras izmaiņu dēļ.

Ziemā ūdens nepieciešamība ievērojami samazinās. Ja augu tur pazeminātā temperatūrā, laistīšana jāsamazina līdz minimumam, ļaujot sakņu kamola masai gandrīz izžūt, bet neļaujot saknēm pilnībā izžūt. Siltās telpās laistīšana jāveic nedaudz biežāk, taču jāievēro piesardzība.

Mēslošana un barošana

Aktīvās veģetācijas periodā (pavasarī–vasarā) ieteicams reti mēslot (ik pēc 3–4 nedēļām) ar sabalansētiem minerālmēsliem, kas satur mērenu slāpekļa līmeni. Smilšu akācijai ir tendence piesaistīt slāpekli, tāpēc slāpekļa pārpalikums var izraisīt pārmērīgu zaļumu augšanu uz ziedēšanas rēķina.

Mēslojumu var lietot laistot vai granulu veidā izkliedējot uz virsmas, kuras iestrādā substrāta virsējā slānī. Rudenī un ziemā mēslošana jāpārtrauc, lai augs varētu pāriet miera periodā, neradot stresu sakņu sistēmai.

Ziedēšana

Divlapu ammodendra (ammodendra) ziedi ir maigi ceriņkrāsas, gaiši lavandas vai gandrīz rozā toņos. Tie parasti atrodas lapu padusēs, veidojot racemozes ziedkopas. Ziedēšanas kulminācija ir pavasarī un vasaras sākumā, kad klimatiskie apstākļi ir optimāli pumpuru veidošanai.

Zieda atšķirīga iezīme ir tipiskā vainaga tauriņa forma, kā arī patīkams, kaut arī ne pārāk spēcīgs aromāts. Pēc ziedēšanas veidojas mazas pākstis, kuru iekšpusē nogatavojas sēklas, kas ir gatavas izplatīšanai stepes vidē.

Pavairošana

Smilšu akāciju var pavairot ar sēklām un spraudeņiem. Sēklas sēj pavasarī pēc skarifikācijas (piemēram, apberot ar smiltīm) vai mērcēšanas karstā ūdenī 12–24 stundas. Tās stāda vieglā augsnes maisījumā (vairāk smilšu un kūdras), ar mērenu mitrumu un aptuveni 20–22 °C temperatūru.

Spraudeņus novāc vasaras sākumā, kad dzinumi ir daļēji pārkoksnējušies. Tie ir 10–15 cm gari un sakņojas mitrā kūdras-smilšu substrātā, izmantojot sakņu hormonus, lai paātrinātu sakņu veidošanos. 22–25 °C temperatūrā un regulārā miglošanā sakņu sistēma attīstīsies 2–3 nedēļu laikā.

Sezonas iezīmes

Pavasarī krūms aktivizējas, sāk augt un veido pumpurus. Šajā laikā jāpalielina laistīšana un jānodrošina pietiekams apgaismojums. Vasarā, karstākajā laikā, augs var samazināt augšanu, ja nav pieejams mitrums. Šajā periodā notiek arī ziedēšana, ja tiek uzturēti stabili kopšanas apstākļi.

Rudenī divlapu ammodendrs pakāpeniski gatavojas ziemas miera periodam, nometot dažas lapas vai ievērojami palēninot augšanu. Ziemā, zemā temperatūrā, kopšana ietver retu laistīšanu, irdena substrāta uzturēšanu un aizsardzību pret salu (ja augs tiek audzēts telpās vai siltumnīcā).

Kopšanas funkcijas

Galvenais kopšanas aspekts ir nepieciešamība pēc smilšaina, labi drenēta substrāta un rūpīgas laistīšanas. Augs nepanes mitras, smagas augsnes un pārmērīgu laistīšanu, kas var izraisīt sakņu puvi. Tam nepieciešams daudz gaismas un tas ir izturīgs pret augstu insolācijas līmeni.

Veidojot krūmu, ir iespējama vāju vai bojātu dzinumu koriģējoša apgriešana. Slāpekļa fiksācija ļauj divlapu ammodendram augt substrātos ar zemu barības vielu saturu, bet mērena mēslošana var pozitīvi ietekmēt ziedēšanu.

Iekštelpu aprūpe

Smilšu akācija reti tiek audzēta telpās, jo tā labi panes sausu vidi un ir nepieciešama liela saules gaisma. Ja mērķis ir augu turēt telpās (piemēram, ziemas dārzā), jāizmanto trauks ar substrātu, kas satur vairāk nekā 50% smilšu vai perlīta, un obligāta drenāža.

Novietojiet podu pie gaišākā loga, vēlams, uz dienvidiem vai dienvidrietumiem, bez ēnojuma. Laistīšanai jābūt retai, īpaši ziemā, un vienmēr jāgaida, līdz substrāta virsējais slānis izžūst 2–3 cm. Ja mitrums ir pārāk augsts, uz dzinumiem un lapām var parādīties sēnīšu slimības.

Vasarā augu ieteicams novietot ārā — uz balkona vai terases —, kur tas var saņemt pilnu saules gaismu un labāk zaroties. Ir svarīgi nodrošināt, lai vieta būtu pasargāta no ilgstošām lietavām un ūdens stāvēšanas podā.

Pārstādīšana

Audzējot konteineros, divlapu ammodendru reti pārstāda, jo augs nepanes papildu stresu. Apmēram reizi 2–3 gados pavasarī krūmu var pārstādīt nedaudz lielāka diametra podā (par 2–3 cm). Ir svarīgi saglabāt sakņu kamolu neskartu, lai nesabojātu sakņu sistēmu.

Jaunajam substrātam jābūt ar lielu smilšu un perlīta daudzumu. Apakšā jāuzliek 2–3 cm biezs keramzīta vai smalkas grants slānis. Ja saknes izskatās veselas, pietiek viegli nokratīt veco substrātu un pievienot jaunu, sablīvējot to ap poda sienām.

Atzarošana un vainaga veidošana

Augs parasti veidojas kā dabisks krūms, bet, ja nepieciešams, var veikt koriģējošu un šķipsnu apgriešanu. Sanitārā apgriešana noņem vājus, salauztus vai slimos dzinumus. Periodiski ieteicams saīsināt galotnes, lai stimulētu sānu zarošanos un uzlabotu tā dekoratīvo izskatu.

Formatīvā apgriešana var ietvert kompaktāka krūma veidošanu, īpaši audzējot ierobežotā telpā. To veic pēc pēdējām bīstamajām salnām, pavasarī, pirms jaunie dzinumi sāk aktīvi augt.

Iespējamās problēmas un risinājumi

Visbiežāk sastopamās problēmas ir saistītas ar pārmērīgu mitrumu un substrāta pārlaistīšanu. Tas noved pie sēnīšu puves, lapu dzeltēšanas un krišanas, kā arī sakņu bojāejas. Risinājums ir pārstādīt augu sausākā augsnē ar augstu smilšu saturu, samazināt laistīšanu un, ja nepieciešams, lietot fungicīdus.

Barības vielu trūkums var izraisīt vispārēju hlorozi un palēninātu augšanu. Šos simptomus var novērst, mēslojot ar kompleksu minerālmēslu, kas satur mikroelementus, vai pievienojot organiskas piedevas.

Kaitēkļi

Smilšu akācija ir relatīvi izturīga pret kaitēkļiem dabā, kur sausais klimats ir mazāk labvēlīgs kukaiņiem. Iekštelpu apstākļos vai siltumnīcās var sastapt laputis, zirnekļu ērces vai miltrasas blaktis. Sausa un labi vēdināma mikroklimata uzturēšana kopā ar mērenu laistīšanu samazina invāzijas risku.

Profilakse ietver arī lapu un dzinumu pārbaudi ik pēc 1–2 nedēļām. Ja tiek atklāti kaitēkļi, jāizmanto insekticīdi, kas paredzēti konkrētām sugām (laputīm, ērcēm, miltrasām), vai nelielas invāzijas gadījumā var izmantot maigus pasākumus, piemēram, ziepju un spirta šķīdumus.

Gaisa attīrīšana

Fotosintēzes ceļā augs absorbē oglekļa dioksīdu un izdala skābekli, radot veselīgāku atmosfēru. Tomēr tas nenodrošina ievērojamu gaisa attīrīšanu salīdzinājumā ar liellapu istabas augiem relatīvi mazās lapu masas dēļ.

Tomēr jebkurš zaļums pozitīvi ietekmē iekštelpu mikroklimatu, mazinot iedzīvotāju stresu un uzlabojot kopējo estētiku. Audzēts siltumnīcā vai atklātās telpās, krūms veicina labvēlīgas vides radīšanu, lai gan tā ieguldījums vietējā ekosistēmā ir nozīmīgāks slāpekļa fiksācijas ziņā augsnē.

Drošība

Augs netiek uzskatīts par ļoti toksisku, taču pākšaugu sēklas dažreiz satur vielas, kas lielos daudzumos var izraisīt gremošanas trakta kairinājumu. Ieteicams neļaut bērniem vai mājdzīvniekiem ēst auga daļas.

Literatūrā nav aprakstītas būtiskas alerģiskas reakcijas uz divlapju ammodendru ziedputekšņiem, taču cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz siena drudzi, vajadzētu piesardzīgi tuvoties jebkuriem eksotiskiem ziedošiem augiem un ziedēšanas periodā uzraudzīt savu veselību.

Ziemošana

Atklātā zemē smilšu akācija var izturēt mērenas salnas, bet ļoti zemā temperatūrā (zem -15 līdz -20 °C) jaunie augi var ciest. Ieteicams mulčēt sakņu zonu un, ja nepieciešams, pārklāt krūmu ar neaustu materiālu. Pavasarī, sasilstot, pajumte tiek noņemta, stimulējot pumpuru atmodu.

Ja divlapu ammodendru audzē traukā, podu ieteicams ziemai pārvietot uz gaišu un vēsu telpu, kur temperatūra ir aptuveni 5–10 °C. Laistīšana ievērojami jāsamazina, augsnei esot tikai nedaudz mitrai, lai saknes pilnībā neizžūtu.

Derīgās īpašības

Kā pākšaugu dzimtas pārstāvis, smilšu akācija spēj bagātināt augsni ar slāpekli, kas pozitīvi ietekmē apkārtējos augus. Tās sakņu sistēma palīdz stabilizēt kustīgās smiltis, novēršot augsnes eroziju. Tas ir īpaši svarīgi tuksneša un pustuksneša ainavās.

Daži pētījumi liecina, ka divfolija ammodendra ekstraktiem var būt farmakoloģiska nozīme, tiem piemītot pretiekaisuma un antibakteriālas īpašības. Tomēr plaša mēroga klīniskie pētījumi šajā jomā vēl nav veikti.

Lietošana tradicionālajā medicīnā vai tautas līdzekļos

Vairāku Āzijas reģionu tautas medicīnā ir minēti smilšu akācijas lapu un dzinumu novārījumi un uzlējumi, ko lieto saaukstēšanās un iekaisuma slimību simptomu mazināšanai. Oficiālā medicīna šīs metodes neapstiprina, un devas joprojām nav noteiktas.

Preparāti, kuru pamatā ir divfolija ammodendrs, jālieto ļoti piesardzīgi, ņemot vērā nepietiekamos zinātniskos datus par tā drošību un efektivitāti. Ja ir vēlme augu izmantot medicīniskiem nolūkiem, labāk konsultēties ar speciālistu.

Izmantošana ainavu dizainā

Ainavu dizainā divlapu ammodendrs tiek vērtēts par spēju augt sausās, smilšainās augsnēs, kur citi augi cīnās. Šo kultūru izmanto kāpu stabilizēšanai, nogāžu nostiprināšanai, "tuksneša" dārza fragmentu vai stepes kalnu dārza veidošanai. Gaiši lavandas vai rozā ziedu izskats papildina kopējo dekoratīvo efektu.

To neizmanto piekaramās kompozīcijās, jo tam ir relatīvi liela sakņu sistēma un zema dekoratīvā vērtība ampelozās formās. Tomēr lielos traukos, kas novietoti uz terasēm vai gar celiņiem, interesantu efektu var panākt, kombinējot divlapu ammodendru ar zemi augošām zemsedzes sugām.

Saderība ar citiem augiem

Smilšu akāciju var stādīt blakus citām sausumizturīgām sugām — gan sukulentiem, gan puskrūmiem no piparmētru dzimtas vai asteraceae, kas dod priekšroku saulainiem, sausiem apstākļiem. Pateicoties slāpekļa fiksācijai, divlapu ammodendrs uzlabo barības vielu vidi blakus esošajiem augiem.

Nav ieteicams smilšu akāciju novietot mitrumu mīlošu, liellapu sugu tuvumā, kurām nepieciešama bagātīga laistīšana, jo to ūdens vajadzības būs pretrunā. Augs mīl telpu un saules gaismu, tāpēc ēnainas dārza vietas tam nav ideāli piemērotas un kavē tā kopīgu augšanu ar citiem ēnainiem augiem.

Secinājums

Smilšu akācija (ammodendrs bifoliums) ir neparasts pākšaugu dzimtas pārstāvis, kas aug sausās, smilšainās augsnēs. Pateicoties dziļajai sakņu sistēmai un slāpekļa fiksācijas spējām, tā var izdzīvot skarbos apstākļos, veidojot pieticīgu, bet unikāli izskatīgu krūmu ar šauru, mežģīņotu lapotni un gaišiem ziediem.

Lai audzētu šo augu, atcerieties, ka tam nepieciešama saules gaisma, labi drenēta substrāts un ierobežota laistīšana. Pareizi izvēloties, smilšu akācija var priecēt aci gan tuksneša kalnu dārzos, gan audzēšanā telpās vai siltumnīcās, radot eksotisku akcentu un spēlējot būtisku lomu augsnes stabilizācijā un bagātināšanā.