Datura

Datura ir viengadīgu un daudzgadīgu augu ģints nakteņu dzimtā, kas pazīstama ar saviem košajiem ziediem un pārsteidzošo izskatu, kas var būt balts, violets vai dzeltens. Augs var izaugt no 50 cm līdz 2 metriem augsts atkarībā no sugas, un tā lapas bieži ir nedaudz raupjas pieskaroties. Datura ir raksturīga smarža, kas ir īpaši spēcīga naktī, piesaistot nakts apputeksnētājus, piemēram, kodes.

Šis augs ir sastopams dažādās pasaules daļās, sākot no Dienvidamerikas līdz Dienvidaustrumāzijai. Dažas Datura sugas tiek izmantotas dekoratīviem nolūkiem dārzu ainavu veidošanā, balkonos un privātīpašumos. Neskatoties uz savu pievilcību, Datura ir toksiska, tāpēc, audzējot vai rīkojoties ar to, jāievēro piesardzība.

Nosaukuma etimoloģija

Nosaukums "Datura" cēlies no latīņu vārda datura, kas, visticamāk, ir atvasināts no sanskrita vārda dhātūra, kas nozīmē "apreibinošs" vai "sagrozīts". Tas attiecas uz Datura alkaloīdiem, kuriem piemīt halucinogēnas īpašības, kas spēj izraisīt reibumu un izmainītus apziņas stāvokļus.

Tautas kultūrā Datura bieži tiek saukta par "nāves augu" vai "burvestību augu", atsaucoties uz tās toksiskajām īpašībām un izmantošanu maģiskos rituālos dažādās kultūrās.

Dzīvības forma

Datura var būt gan viengadīgs, gan daudzgadīgs augs atkarībā no klimata. Siltākos reģionos, kur temperatūra nenoslīd zem nulles, Datura aug kā daudzgadīgs augs, pārziemojot augsnē un pavasarī dīgstot jaunus dzinumus. Aukstākos reģionos ar temperatūru zem nulles Datura parasti audzē kā viengadīgu augu.

Auga uzvedība dažādos klimatiskajos apstākļos atšķiras. Mērenā klimatā to parasti audzē kā dekoratīvu augu, savukārt tropu un subtropu apgabalos Datura var kļūt par izturīgu, lielu krūmu.

Ģimene

Datura pieder pie Solanaceae dzimtas, kurā ietilpst arī tādi labi pazīstami augi kā kartupeļi, tomāti, baklažāni un tabaka. Šai dzimtai raksturīga alkaloīdu klātbūtne, kuriem var būt toksiska vai narkotiska iedarbība uz organismu. Datura, tāpat kā citi šīs dzimtas augi, satur alkaloīdus, piemēram, skopolamīnu, atropīnu un hiosciamīnu, kuriem piemīt psihoaktīvas un toksiskas īpašības.

Nakteņu dzimtas augi var būt dekoratīvi vai ēdami, taču daudzi no tiem satur toksiskas daļas, tāpēc ar tiem nepieciešama rūpīga apiešanās.

Botāniskās īpašības

Datura ir garš, kupls augs ar lielām lapām, kas var būt ovālas vai lancetiskas, bieži ar nelielu pūkainību. Ziedi ir cauruļveida, lieli un atkarībā no sugas var būt balti, rozā, violeti vai dzelteni. Ziedi atveras naktī un izdala spēcīgu, dažreiz nepatīkamu smaku. Auglis ir liela dzeloņaina kapsula, kas atveras, kad nogatavojas, atbrīvojot daudzas sēklas.

Auga lapas ir arī lielas un var būt viļņotas vai gludas atkarībā no sugas. Saknes parasti ir biezas un gaļīgas, kas palīdz augam izdzīvot sausos apstākļos.

Ķīmiskais sastāvs

Datura satur vairākus toksiskus alkaloīdus, piemēram, atropīnu, skopolamīnu un hiosciamīnu. Šīm vielām ir spēcīga ietekme uz centrālo nervu sistēmu, izraisot acu zīlīšu paplašināšanos, tahikardiju, sausumu mutē, halucinācijas un lielās devās saindēšanos, kas var būt letāla. Datura sastāvā esošos alkaloīdus izmanto arī medicīnā noteiktu slimību ārstēšanai, bet tikai stingri kontrolētās devās.

Tāpēc, neskatoties uz ārstnieciskajām īpašībām, Datura tiek uzskatīta par bīstamu augu, kam nepieciešama rūpīga apiešanās un izpratne par riskiem, kas saistīti ar tā lietošanu.

Izcelsme

Datura dzimtene ir Dienvidamerika, kur tā bija pazīstama jau senatnē. Vietējās ciltis to izmantoja medicīniskiem un rituāliem mērķiem, tostarp halucinogēnu tinktūru pagatavošanai. No Dienvidamerikas Datura izplatījās uz citām pasaules daļām, tostarp Eiropu, Āfriku un Āziju, kur to izmantoja arī dažādiem mērķiem maģijā un medicīnā.

Mūsdienās Datura ir sastopama dažādās pasaules daļās, taču dažās valstīs tā tiek uzskatīta par invazīvu sugu, jo tā viegli pielāgojas jauniem apstākļiem un ātri izplatās.

Audzēšanas vienkāršība

Datura nav visvieglāk audzējamais augs, jo veselīgai augšanai nepieciešami īpaši apstākļi. Tā labi aug saulainās vietās ar labi drenētu augsni. Augam nepieciešama mērena laistīšana un aizsardzība no spēcīgiem vējiem, kas var sabojāt tā trauslos ziedus. Neskatoties uz skaistumu, Datura prasa rūpīgu kopšanu, lai novērstu tās izplatīšanos uz nevēlamām vietām.

Iesācējiem dārzniekiem Datura var radīt izaicinājumu tās toksicitātes un īpašo vides vajadzību dēļ, kam nepieciešama rūpīga uzraudzība un piesardzības pasākumi.

Sugas un šķirnes

Ir vairākas Datura sugas, no kurām vispazīstamākās ir Datura stramonium (parastā Datura) un Datura metel (Indijas Datura). Šīs sugas atšķiras ne tikai pēc izskata, bet arī pēc ziedu smaržas un auga lieluma. Datura stramonium parasti ir balti ziedi un lielāki augi, savukārt Datura metel var būt mazāki ziedi toņos no baltas līdz violetai.

Datura stramonium

Datura metel

Dekoratīviem nolūkiem tiek audzētas arī vairākas Datura šķirnes, kurām bieži ir neparastas ziedu formas un košas krāsas.

Izmērs

Atkarībā no sugas un augšanas apstākļiem Datura var sasniegt augstumu no 50 cm līdz 2 metriem. Dabiskā vidē augs parasti aug lielāks, savukārt dārza apstākļos to var ierobežot poda izmērs vai stādīšanas bedres izmēri.

Neatkarīgi no izmēra, Datura vienmēr atstāj pārsteidzošu iespaidu ar saviem lielajiem ziediem un blīvo lapotni, padarot to par lielisku izvēli ainavu veidošanai.

Augšanas temps

Datura aug mērenā ātrumā. Visaktīvāk tā aug siltajos mēnešos, īpaši, ja tā saņem pietiekami daudz saules gaismas un ūdens. Ziedēšanas un augļu veidošanās laikā augs var ievērojami palielināties. Tomēr augšanas ātrums ir atkarīgs no šķirnes un vides apstākļiem.

Audzējot optimālos apstākļos, Datura augšanu var novērot dažu nedēļu laikā pēc iestādīšanas, un dažu mēnešu laikā tā var sasniegt ievērojamu izmēru.

Dzīves ilgums

Tāpat kā daudzi Solanaceae dzimtas augi, Datura parasti tiek audzēta kā viengadīgs augs mērenā klimatā. Tomēr tropu un subtropu reģionos tā var būt daudzgadīga. Vēsā klimatā, kur ziemā temperatūra nokrītas zem 0°C, Datura iet bojā pēc pirmajām salnām. Tropu reģionos tā var dzīvot vairākus gadus, bet mērenā klimatā to galvenokārt audzē kā viengadīgu augu.

Datura dzīves ilgums ir atkarīgs arī no šķirnes un augšanas apstākļiem.

Temperatūra

Datura dod priekšroku siltiem apstākļiem un vislabāk aug temperatūrā no 20°C līdz 30°C. Tā nepanes salu un ātri iet bojā, ja temperatūra ir zem 0°C. Tāpēc aukstā klimatā Datura jāaudzē kā viengadīgs augs vai ziemai jāpārnes telpās.

Iekštelpās Datura var veiksmīgi augt istabas temperatūrā, bet optimālai augšanai un ziedēšanai tai nepieciešams siltums un atbilstošs apgaismojums.

Mitrums

Datura dod priekšroku mērenam mitrumam. Normālai augšanai mitruma līmenis jāuztur 60–70 % robežās. Zems mitruma līmenis var izraisīt lapu vīšanu un vāju augšanu, īpaši ziemas mēnešos, kad iekštelpu gaiss mēdz būt sauss. Šādos gadījumos ieteicams lietot gaisa mitrinātāju vai regulāri apsmidzināt lapas, lai radītu ērtākus apstākļus.

Tomēr pārmērīgs mitrums var radīt problēmas arī velnajai velnij, jo tas var izraisīt sēnīšu slimības, piemēram, pelējumu un puvi. Tāpēc ir svarīgi uzraudzīt augsnes stāvokli, izvairīties no pārmērīgas laistīšanas un nodrošināt labu gaisa cirkulāciju ap augu. Jo īpaši nedrīkst ļaut ūdenim uzkrāties poda apakštasītē.

Apgaismojums un izvietojums telpā

Datura ir gaismu mīlošs augs, kam pareizai augšanai un ziedēšanai nepieciešams daudz saules gaismas. Tā labi aug vietās ar tiešiem saules stariem, taču karstajos vasaras mēnešos tā jāaizsargā no pārmērīgas saules iedarbības, jo tā var izraisīt lapu apdegumus. Ideālā gadījumā augs jānovieto uz palodzes, kas vērsta uz dienvidiem vai dienvidrietumiem, kur tas saņems daudz gaismas, bet būs pasargāts no intensīvas pusdienas saules.

Ziemā, kad dienas ir īsākas, velnajai var būt gaismas deficīts, kas var palēnināt tās augšanu un ziedēšanu. Šādos gadījumos ieteicams izmantot augšanas lampas vai citus papildu gaismas avotus, lai uzturētu augam optimālus apstākļus. Ir svarīgi, lai velnāboli netiktu novietoti slikti apgaismotās vietās, piemēram, istabas stūros vai tālu no logiem, jo tas vājinās augu un samazinās tā dekoratīvo pievilcību.

Augsne un substrāts

Veiksmīgai velnābola audzēšanai nepieciešama viegla, labi drenēta augsne. Ideālajam augsnes maisījumam jāsastāv no vienādām daļām kūdras augsnes, kūdras, smilšu un perlīta, kas nodrošinās labu mitruma saglabāšanu, vienlaikus novēršot ūdens uzsūkšanos. Ir svarīgi, lai augsne būtu nedaudz skāba, ar pH diapazonu no 5,5 līdz 6,5, jo augstāks vai zemāks skābums var pasliktināt barības vielu uzsūkšanos un palēnināt augu augšanu.

Veiksmīgā audzēšanā izšķiroša nozīme ir arī drenāžai. Poda apakšā jāievieto mazu akmeņu, grants vai keramzīta slānis, lai novērstu ūdens stagnāciju un sakņu puvi. Tas ir īpaši svarīgi audzēšanai telpās, kur var būt grūti regulēt mitruma līmeni un novērst sakņu pārmērīgu slapšanu.

Laistīšana

Datura dod priekšroku regulārai, bet mērenai laistīšanai. Siltajos mēnešos, īpaši aktīvās augšanas un ziedēšanas laikā, augam nepieciešams vairāk ūdens. Augsnei jābūt mitrai, bet ne pārāk slapjai, un augsnes virskārtai starp laistīšanas reizēm jāļauj izžūt. Ziemā, kad auga augšana palēninās, laistīšana jāsamazina, taču augsnei nedrīkst ļaut pilnībā izžūt, jo tas var sabojāt sakņu sistēmu.

Laistīšanai vislabāk piemērots stāvošs ūdens istabas temperatūrā, jo auksts ūdens var radīt augam stresu. Lai novērstu sēnīšu slimības, izvairieties no ūdens nokļūšanas uz lapām.

Mēslošana un barošana

Aktīvai augšanai un ziedēšanai velnābolam nepieciešama regulāra mēslošana. Pavasarī un vasarā ieteicams lietot ziedošiem augiem sabalansētu mēslojumu, kas satur gan makroelementus, gan mikroelementus, piemēram, slāpekli, fosforu, kāliju, magniju un dzelzi. Mēslojumu var lietot ik pēc 2–3 nedēļām augšanas sezonā.

Ziemā, kad augs atrodas miera periodā, mēslošana jāpārtrauc vai jāsamazina līdz minimālām devām. Pārmērīga mēslojuma lietošana aukstajos mēnešos var izraisīt kaitīgu vielu uzkrāšanos augsnē un sakņu slapšanu, vājinot augu.

Pavairošana

Datura var pavairot gan ar sēklām, gan spraudeņiem. Sēklu pavairošanu vislabāk veikt pavasarī. Datura sēklas parasti dīgst ātri, taču tās vajadzētu stratificēt (uz dažām dienām novietot aukstā vietā), lai paātrinātu dīgšanas procesu. Pēc tam tās jāstāda sagatavotā augsnes maisījumā, uzturot temperatūru aptuveni 20–25 °C.

Spraudeņi ir vēl viena pavairošanas metode. Jāatlasa veseli dzinumi, jāsagriež 10 cm garos gabaliņos un jāsakņo ūdenī vai irdenā substrātā ar pievienotu perlītu. Parasti saknes parādās 2–3 nedēļu laikā, un spraudeņu var pārstādīt pastāvīgā podā.

Ziedēšana

Ziedēšana ir galvenā Datura iezīme. Atkarībā no sugas augs sāk ziedēt pavasara beigās vai vasaras sākumā un turpina ziedēt līdz rudenim. Ziedi ir lieli, koši, cauruļveida un tiem ir bagātīgs, dažreiz pikants aromāts. Ziedēšana galvenokārt notiek naktī, jo tā piesaista nakts apputeksnētājus.

Datura ziedi var būt balti, rozā, violeti vai dzelteni atkarībā no šķirnes. Ziedi izdala spēcīgu smaržu, kas var būt nepatīkama cilvēkiem, bet pievilina kukaiņus, piemēram, kodes.

Sezonas iezīmes

Siltajos mēnešos velnābols aktīvi aug un zied, tāpēc tam nepieciešama lielāka uzmanība un kopšana. Tieši tad augam nepieciešams vairāk ūdens, saules gaismas un mēslojuma. Ziemā, augam nonākot miera periodā, kopšana ievērojami samazinās — laistīšana samazinās un mēslošana tiek pārtraukta.

Ziemā Datura var sākt mest lapas un palēnināt augšanu. Šajā laikā ir svarīgi nodrošināt stabilu temperatūru, mērenu mitrumu un minimālu apgaismojumu, lai novērstu stresu un slimības.

Kopšanas funkcijas

Datura prasa regulāru, bet mērenu laistīšanu, īpaši vasaras mēnešos. Ir arī nepieciešams apgriezt visas žāvētas vai bojātas lapas un ziedus, lai saglabātu auga dekoratīvo izskatu un veicinātu jaunu dzinumu augšanu. Ir svarīgi nodrošināt, lai augs necieš no pārlaistīšanas vai pārāk zemas ūdens daudzuma.

Turklāt jāuzrauga mitruma līmenis, jo pārmērīgi sauss gaiss var izraisīt novīšanu un sliktu augu attīstību. Regulāras kaitēkļu pārbaudes arī palīdzēs izvairīties no slimībām un bojājumiem.

Aprūpe iekštelpu apstākļos

Iekštelpās Datura nepieciešams pietiekams saules gaismas daudzums, tāpēc tā jānovieto labi apgaismotās vietās, taču jāizvairās no tiešiem saules stariem pusdienlaikā. Ir svarīgi arī mēreni laistīt, īpaši ziemā, lai augsne nekļūtu pārāk sausa vai slapja. Lai palielinātu gaisa mitrumu, var izmantot gaisa mitrinātājus vai regulāri apsmidzināt lapas.

Ja Datura audzē podā, ir svarīgi nodrošināt, lai saknes neaizrūstu sablīvētas augsnes vai nepietiekamas drenāžas dēļ. Regulāri pārbaudiet lapas un ziedus, noņemot visas izbalējušās daļas, lai veicinātu jaunu dzinumu augšanu un saglabātu dekoratīvu izskatu.

Pārstādīšana

Datura jāpārstāda katru gadu, lai nodrošinātu pietiekami daudz vietas augšanai. Pārstādot, izvēlieties podu, kas ir nedaudz lielāks par iepriekšējo, lai saknes varētu brīvi izplesties. Ir svarīgi ņemt vērā arī poda materiālu — māla vai keramikas podi ir vēlamāki, jo tie nodrošina labāku sakņu ventilāciju salīdzinājumā ar plastmasas podiem.

Pārstādīšanu vislabāk veikt pavasarī pirms aktīvās augšanas sākuma. Rūpīgi apstrādājiet saknes, lai tās nebojātu, un izmantojiet jaunu, barības vielām bagātu substrātu, lai nodrošinātu labu auga attīstību.

Atzarošana un veidošana

Lai saglabātu kompaktu formu un veicinātu jaunu dzinumu augšanu, velnajai velnītei nepieciešama regulāra apgriešana. Lai netraucētu auga dabisko formu, jāapgriež tikai sausas vai bojātas daļas. Var veikt arī vieglu formatīvo apgriešanu, noņemot sānu dzinumus, lai novērstu auga pārāk lielu izplatīšanos un saglabātu to kompaktu.

Veidošana ir svarīga, lai nodrošinātu, ka Datura labi zied un saglabā dekorativitāti. Tomēr apgriešana jāveic piesardzīgi, jo augs satur toksisku sulu, kas var kairināt ādu.

Bieži sastopamas problēmas un risinājumi

Viena no biežākajām problēmām, audzējot velnābolu (Datura), ir pārmērīga augsnes laistīšana, kas var izraisīt sakņu puvi un sēnīšu slimības. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi ievērot pareizu laistīšanas grafiku un nodrošināt labu drenāžu podā.

Datura var ciest arī no barības vielu trūkuma, kas izraisa lapu dzeltēšanu un vītināšanu. Šādos gadījumos sabalansēta mēslojuma lietošana palīdzēs atjaunot normālu augu augšanu.

Kaitēkļi

Datura var uzbrukt kaitēkļi, piemēram, laputis, zirnekļu ērces un baltās mušas. Lai novērstu šos kaitēkļus, regulāri jāpārbauda lapas un stublāji, jānoņem inficētās auga daļas un, ja nepieciešams, jāapstrādā ar ķīmiskiem insekticīdiem.

Lai izvairītos no kaitēkļu izplatīšanās, ieteicams periodiski mazgāt lapas ar siltu ūdeni un lietot preventīvus kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus.

Saderība ar citiem augiem

Datura prasa daudz gaismas un vietas, tāpēc to nevajadzētu stādīt citu augu tuvumā, kas to varētu apēnot vai konkurēt par ūdeni un barības vielām. Vislabāk to audzēt atsevišķi vai kompozīcijās ar citiem sauli mīlošiem augiem.

Gaisa attīrīšana

Tāpat kā daudzi citi istabas augi, arī Datura spēj attīrīt gaisu, absorbējot oglekļa dioksīdu un atbrīvojot skābekli. Tomēr, ņemot vērā tā toksicitāti, jāievēro piesardzība, ja mājā ir mazi bērni vai mājdzīvnieki.

Drošība

Datura ir toksisks augs. Visas auga daļas, tostarp ziedi un lapas, satur alkaloīdus, kas var būt bīstami, ja tos norij. Tāpēc, rīkojoties ar augu, jāievēro piesardzība, jāvalkā cimdi un jāizvairās no tā lietošanas uzturā.

Ja sula nokļūst uz ādas vai acīm, nekavējoties skalot skarto vietu ar lielu daudzumu ūdens.

Ziemošana

Ziemā Datura nepieciešama īpaša uzmanība, jo tās augšana palēninās un augs nonāk miera periodā. Telpas temperatūra jāuztur 15–18 °C robežās, izvairoties no pēkšņām temperatūras izmaiņām un caurvēja.

Laistīšana jāsamazina, bet augsnei nevajadzētu pilnībā izžūt. Ziemošanas periodā augam nav nepieciešama mēslošana, un gaismas līmeni var samazināt līdz minimumam.

Ārstnieciskas īpašības

Datura jau sen tiek izmantota tautas medicīnā. Dažas no tās sastāvdaļām tiek izmantotas, lai pagatavotu preparātus ar pretsāpju un nomierinošām īpašībām. Tomēr auga toksicitātes dēļ šos preparātus drīkst lietot tikai ārsta uzraudzībā.

Turklāt Datura var izraisīt narkotisku iedarbību, padarot to bīstamu pašārstēšanai.

Izmantošana ainavu veidošanā

Datura var būt interesants ainavu elements, pateicoties tās eksotiskajam izskatam un iespaidīgajai ziedēšanai. To bieži izmanto dekoratīvās kompozīcijās, kur tā kalpo kā centrālais augs, piesaistot uzmanību ar saviem lielajiem ziediem un spilgto smaržu. Augs ir ideāli piemērots dārza dizainam, kur to var audzēt gan podos, gan atklātā augsnē.

Tomēr velnābols (Datura) jālieto piesardzīgi publiskās vietās vai dārzos, kur var spēlēties bērni un mājdzīvnieki, jo tas ir toksisks. Vispiemērotākā vieta ir dekoratīvi žogi, kur tā toksicitāte nerada draudus citiem. Velnābolu var izmantot arī dzīvu dzīvžogu vai dekoratīvu zonu veidošanai dārzos, kur galvenais uzmanības centrā būs tā iespaidīgā, bet sarežģītā ziedēšana.

Secinājums

Datura ir košs un neparasts augs, kas var kļūt par īstu dārgakmeni dārzā vai mājās, piesaistot uzmanību ar savu eksotisko skaistumu un košajiem ziediem. Tomēr, neskatoties uz dekoratīvo pievilcību, augs ir jāuzmanās tā toksicitātes dēļ. Pareiza kopšana, piemērota augsne un mērena laistīšana ir galvenie faktori veiksmīgai Datura audzēšanai.

Neskatoties uz indīgajām īpašībām, velnajai velnij piemīt interesantas ārstnieciskas īpašības, un tās sastāvdaļas agrāk tika izmantotas dažādos tautas līdzekļos. Kopumā velnābole ir sarežģīts, bet pārsteidzošs augs, kas ar pareizu kopšanu var priecēt ar saviem ziediem un sniegt estētisku baudījumu dārzā vai uz balkona.